Par mani

Esmu Omamma. kas cenšas dzīvot zaļāk un priecāties par katru mirkli

piektdiena, 2011. gada 30. septembris

Šampinjonu zupa

0,5 kg šampinjonu sagriež, apcep sviestā kopā ar sīpoliem. Katlā vāra kartupeļus, burkānus, pievieno saceptās sēnes, sāli, piparus pēc garšas. Zupu var ietumēt, pievienojot mazliet kartupeļu miltu, saldu krējumu.

Uzbeku plovs

http://www.managimene.lv/receptes/plovs_uzbeku

250.ml saulespuķu eļļas,
1kg aitas vai liellopu gaļas,
1kg sīpolu,
1kg burkānu,
1kg garo rīsu,
garšvielas: sāls, pipari, ķiploki, safrāns, kaltētas bārbeles, u.c. pēc pašu ieskatiem

Rīsus traukā pārlej ar karstu ūdeni, atstāj uzbriest. Biezsienu katlā sakarsē eļļu, ieliek gabaliņos sagrieztu gaļu un apmaisot cep līdz gaļa paliek brūna, tad pievieno stienīšos sagrieztus burkānus, cep un kad burkāni apcepušies pievieno rupji sagrieztus sīpolus, kad arī tie ir apcepti, pieber sāli u.c. garšvielas izņemot ķiplokus.

Ar karoti katlā nolīdzina sacepumu un tad uzmanīgi liek virsū rīsus, pārlej ar ūdeni, tik cik tilpums bija rīsiem. Uzliek vāku un uz ļoti mazas uguns nemaisot sautē nedaudz vairāk par vienu stundu.

Kad āboli krīt

http://zinas.nra.lv/maja/virtuve/54433-kad-aboli-krit.htm

Ilze Zonne

Ābolu laiks jāsteidz izmantot, jo tieši tagad tie ir visvērtīgākie, sulīgākie un vitamīniem bagātākie. Kamēr dārzā ābolu pilna zeme, mums ir izdevība saēsties svaigus augļus, atsaukt atmiņā zināmās ābolu ēdienu receptes un apgūt jaunas.

Starp citu, āboli ir pasaulē visiecienītākie un visvairāk audzētie augļi, to šķirņu skaits pārsniedz 7500. Lieli un mazi, saldi un skābi, sarkani, dzelteni, zaļi, svītraini – katrs atradīs kādu šķirni, kas viņam ir pa prātam. Lietpratēji teic, ka vislabāk izvēlēties kādu no mūsu pašu zemē audzētajām: lai arī dienvidos āboli izaug lielāki un saldāki, mūsējie ir bagātāki ar labām uzturvielām, un tiem piemīt smalkāks aromāts.


Kritušie āboli nav ilgi uzglabājami, arī konservēšanai tie parasti neder, bet ir taču sacepumi, pankūkas, ābolmaizes, cepti āboli, vecā, labā debesmanna un daudz kas cits. Pārsteidzoši, cik dažādos ēdienos iederas āboli. Daža recepte šķiet tik dīvaina, ka sākumā rodas šaubas, vai rezultāts maz būs ēdams, bet, ēdienu nogaršojot, izrādās gluži baudāms, varbūt pat ļoti gards. Var būt arī citādāk, bet, ja nepamēģināsi, nekad neuzzināsi.


NODERĪGI


• Kamēr pieejami sava dārza āboli, vēlams tos ēst ar visu mizu, jo pie ābola mizas C vitamīna ir pat līdz 15 reizēm


vairāk nekā pie serdes. Ja ābolu jau nogaršojis tārps, augli droši var ēst ar mizu. Lielveikalu ābolus, kas vienādi visos gadalaikos, labāk nolobīt, jo tos mēdz apstrādāt ar pesticīdiem un vaskot.


• C vitamīna saturs dažādās ābolu šķirnēs ir atšķirīgs. Antonovkas ābolā, kas sver 100 g, ir ap 36 mg C vitamīna, bet subptropu klimatā augušajos ābolos C vitamīna saturs nepārsniedz 5 mg/100 g. Augļus uzglabājot, C vitamīns pamazām iet bojā.


• Lai nomizotie un sagrieztie āboli nekļūtu brūni, tos viegli ieberzē ar citrona šķēlīti, bet var arī uz brīdi iegremdēt citrusaugļu vai ananasu sulā. Ja nekā cita nav pa rokai, īsu laiciņu palīdz arī iegremdēšana aukstā ūdenī.


• Svaigus ābolus pasniegšanai var sagriezt šķēlītēs, griezuma vietas viegli pārkaisīt ar cukuru un uzslacināt nedaudz ruma, tad saspiest šķēlītes kopā un tā atstāt līdz likšanai galdā.


• Ir vērts uzēst ābolus pēc tam, kad nobaudīti trekni ēdieni, lai palīdzētu gremošanas sistēmai tos labāk pārstrādāt.


• Āboli ir bagāti ar pektīnvielām un balastvielām, kuras uzglabājot nezūd.


• Ābolus var glabāt vēsā pagrabā vai ledusskapja augļu un dārzeņu nodalījumā. Glabājamos ābolus nemazgā, bet, ja nepieciešams, tos var viegli noslaucīt.


• Ābolus ledusskapī var labi uzglabāt plastmasas maisiņos ar caurumiņiem. Glabāšanā noliktie āboli laiku pa laikam jāpārskata un jāizmet bojātie, jo tie veicina arī pārējo augļu bojāšanos.


• Skābie āboli, termiski apstrādājot, ātrāk izšķīst, tāpēc tie piemēroti biezeņa pagatavošanai, sambukam, suflē, debesmannai u. c. Saldo šķirņu āboli labāk turas kopā, tādēļ tos izvēlas ēdieniem, kur āboliem jāsaglabājas veseliem (karamelizētiem, pildītiem, ceptiem āboliem u. c.).


• Āboli ir iecienīta piedeva rīsu, auzu pārslu, mannas un citām putrām. Ābolus sagriež šķēlītēs, apcep uz pannas nelielā sviesta daudzumā, pēc iespējas neļaujot tiem izjukt. Pēc tam pievieno cukuru un, laiku pa laikam apmaisot, turpina cept, līdz cukurs sāk karamelizēties. Pievieno nedaudz ūdens, uzkaisa maltu kanēli, uzkarsē un pārlej putrai.


• Ābolu šķēlītes, serdes un miziņas var sažāvēt un izmantot tējai.


• Āboli uzlabo dažādu salātu garšu, padara tos sulīgākus. Iecienīti ir salāti no āboliem, selerijām un valriekstiem, tāpat arī siļķu salāti ar āboliem un sīpoliem. Uz sakņu rīves sarīvēti āboli iederas dažādos kārtainos salātos no dārzeņiem, zivīm, putnu gaļas, siera u. c.


• Ābolu piedeva labi harmonē ar gaļas ēdieniem. Veselus vai sagrieztus augļus pieliek blakus cepetim, kas cepas pannā vai cepeša traukā. Cepeša šķidrumā āboli izsautējas mīksti un aromātiski, piešķirot jaunu garšas niansi arī gaļai. Ābolus bieži izmanto arī zoss cepeša pildīšanai. Ar ābolu piedevu var gatavot arī desiņas: tās apcep uz pannas sviestā, pievieno


salmiņos sagrieztus ābolus un cep, līdz desiņas gatavas. Pasniedz ar kartupeļu biezeni vai makaroniem.


• Salīdzinoši viegli pagatavojami ir pildīti āboli. Glītus, vienādus ābolus izdobj vai sagriež uz pusēm, veidojot bļodiņas, vidiņā ieliek nedaudz sviesta. Saldam pildījumam piemēroti žāvēti augļi, rieksti, ievārījums, biezpiens ar cukuru un kanēli, salda rīsu biezputra u. c. Pikantam pildījumam noder šķiņķis, vistas vai tītara filejas strēmelītes, selerijas, paprika, valrieksti, mandeles, siers; šādu ābolu var pasniegt ar skābu krējumu vai majonēzi. Pildītos ābolus cep cepeškrāsnī dziļā veidnē.


*


RECEPTES


Ābolu čatnijs


• Sastāvdaļas. Viens kilograms ābolu, 150 g sīpolu, viena neliela ingvera saknīte, 150 g rozīņu bez sēkliņām, viena ēdamkarote sinepju graudiņu, 10 ēdamkarotes 9% etiķa, 125 ml ūdens, 600 g brūnā cukura, viena tējkarote sāls, nedaudz Kajennas piparu.


• Pagatavošana. Ābolus atbrīvo no serdēm, sagriež plānās šķēlītēs, notīrītus sīpolus sagriež mazos kubiņos, ingvera saknīti sakapā. Visas sastāvdaļas liek lielā katlā, maisot vāra 40–50 minūšu. Kad čatnijs biezē, pilda burciņās un aizvāko.


• Piebilde. Garšvielas čatnijam var izvēlēties pēc savas gaumes. Tas ēdams otrā dienā pēc pagatavošanas. Čatniju pasniedz pie gaļas, zivju un putnu gaļas ēdieniem, īpaši piemērots grilētiem produktiem.


Ābolu debesmanna


• Sastāvdaļas. 500 g ābolu, viens litrs ūdens, 200 g cukura, 150 g mannas.


• Pagatavošana. Ābolus, kas iepriekš nomizoti un atbrīvoti no serdēm, liek katlā ar ūdeni un vāra, līdz tie izjūk. Pievieno cukuru; nepārtraukti maisot, pieber mannu. Kad manna uzbriedusi, padzesē un saputo ar mikseri, līdz ēdiens iegūst vieglu, gaisīgu konsistenci. Pasniedz ar pienu (labi saputota debesmanna pienā peld pa virsu).


Ābolu kūka


• Sastāvdaļas. 250 g margarīna, četras olas, 200 g cukura, 300 g miltu, cepamais pulveris, rīvēta citrona miziņa, viena tējkarote malta kanēļa, āboli kūkas virsmas pārlikšanai, pūdercukurs.


• Pagatavošana. Atdala olu dzeltenumus no baltumiem. Margarīnam pieliek citrona miziņu, puto ar cukuru, pa vienam pievienojot olu dzeltenumus. Pievieno miltus, kas sajaukti ar cepamo pulveri, samaisa viendabīgu mīklu. Iecilā saputotus olu baltumus. Mīklu liek ar cepamo papīru izklātā veidnē, izlīdzina, pārliek ar ābolu šķēlītēm, uzkaisa kanēli. Liek iesildītā cepeškrāsnī un vidējā siltumā cep gatavu. Atdzisušai kūkai uzkaisa pūdercukuru.


Skābo ābolu salāti


• Sastāvdaļas. Divi lieli skābi āboli, šķēlīte kāļa, 50 g maurlociņu, viena tējkarote dzērveņu sulas, šķipsniņa cukura, nedaudz majonēzes.


• Pagatavošana. Ābolus (ar mizu) un kāli sarīvē ar rupju rīvi, lociņus sīki sagriež, pievieno dzērveņu sulu un cukuru, sajauc, ļauj brītiņu nostāvēties, tad pievieno majonēzi.

Ķirbju un burkānu maize

Viens kilograms rupjo kviešu miltu, 300 g burkānu, 300 g ķirbja, pusglāze cukura, sauja žāvētu ābolu, 1/4 paciņas rauga.
Svaigus burkānus un ķirbjus smalki sarīvē, piemīca miltus, izmērcētus žāvētus ābolus, ar cukuru uzbriedinātu raugu, liek siltā vietā uzraudzēt. Veido kukulīšus, kurus uz pannas vēl uzbriedina, pārziež ar olu vai stipru kafiju, cep uzkarsētā cepeškrāsnī.
Gatava maize ir valga, salda un dzeltena. Mīklai ķirbjus un burkānus var pievienot arī vārītus, bet aromātiskāka maize būs no svaigiem. Rupjo kviešu miltu vietā var lietot arī baltos kviešu miltus.

Kā izmantot ābolu etiķi

Protams izmanto ēdiena gatavošanā. Bet atradu vēl citas iespējas:

Pusstundu pirms katras ēdienreizes jādzer glāze ūdens ar divām tējkarotēm ābolu etiķa! Ābolu etiķis veicina tauku sadegšanu organismā, mazina to uzkrāšanos un pakāpeniski svars mazinās. Negaidiet ka svars tūlīt samazināsies tas notiks lēnām bet noteikti!

Ar ābolu etiķi var ārstēt arī:
1. Kad ir saindējies ar ēdienu (1 ēdamkaroti etiķa uz glāzi ūdens. Pēc katrām 5-10 min. dzer pa 1/4 glāzes. Pec 3-4 h saindēšanās simptomi izzudīs.)
2.Pret galvassāpēm(Tasē medus iemaisiet 3 tējk. ābolu etiķa. Kad sāp galva apēdiet 2 tējk. maisījuma)
3.Apdegumi(Traumēto virsmu apstrādā ar ābolu etiķi kas noņem dedzinošās sāpes)
4.Sēnīšu infekcija(apstrādā slimo vietu ar etiķi)
5.Topošajām māmiņām ieteicams dzert no rītiem glāzi ūdens ar 1 tējk. ābolu etiķa un 2 tējk. medus. Bērniņš būs ar stipru nervu sitēmu un pasargāts no toksikozes!

Kā pagatavot ābolu etiķi

Ābolu etiķis

http://www.receptes.lv/receptes/abolu-etikis/

Sastāvdaļas

  • 1 kg ābolu (der arī kritušie)
  • 100 g cukura vai medus
  • 20 g maizes sausiņu ( var pievienot arī 20 g rauga)
  • 1 l ūdens
Ābolus nomazgā un smalki sagriež (ar mizu, var arī nomizot un mizu sagriezt atsevišķi). Liek burkā vai emaljētā traukā. Uzsilda ūdeni (60 līdz 70 grādiem temperatūras). Tajā izšķīdina cukuru un izmērcē sausiņus. Atdzesēto masu pārlej āboliem tā lai šķidrums tos pārklātu. Trauku novieto siltā vietā un regulāri (vismaz 2 reizes dienā) apmaisa. Pēc 2 nedēļām šķidrumu nolej un izkāš. Salej trīslitru burkā (no augšas atstāj aptuveni 10 cm) un nosien ar audumu vāciņu. Pēc 2-3 nedēļām šķidrumu uzmanīgi pārlej pudelēs ( nepiepilda līdz pašai augšai). Aizkorķē ar steriliem korķiem. Glabā tumšā, vēsā vietā.
Tīrot ābolus, miziņas un serdes neizmet, bet aplej ar ūdeni, pieliec bišķīt raugu un burku, kur tas viss atrodas ,noliec raudzēties, burku apsedz ar drāniņu. Pa laikam jāsakrata, apmēram pēc mēneša', kad viss šķidrums virspusē būs dzidrs, nolej no virsas un etiķis ir gatavs.

Ābolus nomazgā, sagriež daiviņās un izņem serdes. Traukā, kur tiks raudzēts etiķis, ievieto rupjmaizes šķēli (uz 1 kg augļu liek 1 rupjmaizes šķēli), pa virsu liek ābola daiviņas līdz trauka malām.
Izvāra cukurūdeni (uz 1 litru ūdens 30 g cukura) un atdzesē – ūdenim jābūt remdenam. Cukurūdeni pārlej āboliem, trauku apsien ar kokvilnas drāniņu un novieto siltumā raudzēt +25 grādu temperatūrā. Pēc 7–10 dienām etiķis ir gatavs; tā norūgšanas ātrums atkarīgs no trauka lieluma un temperatūras. Etiķi nokāš, pilda tīrās pudelēs un aizvāko. Uzglabā vēsā vietā.
Ābolu etiķi var izmantot konservēšanai, vienīgi jārēķinās ar skābāku dārzeņu garšu, jo tas jāpievieno divas reizes vairāk nekā galda etiķis. Vēl svarīgi, ka ābolu etiķis nav tik spēcīgs konservants kā citronskābe un galda etiķis, tāpēc pagatavotie konservi obligāti jāuzglabā vēsās telpās. Ābolu etiķi var izmantot dažādu auksto mērču, piemēram, eļļas un etiķa mērces, pagatavošanai.

Ābolus sarīvē uz rupjās rīves. Stikla burkā uz katriem 400g ābolu masas lej 0,5 l silta vārīta ūdens, un uz katru litru ūdens liek 100g cukura un 10g maizes rauga. Trauku ar maisījumu tur siltā tumšā vietā, katru dienu pāris reizes apmaisīt. Turēt 10 dienas. Pēc tam caur marli nokāš un lej tīrā traukā, tad apsien ar marli vai linu drāniņu un noliek nogatavināt uz 40-50 dienām.